Par meža sēšanu ir svarīgi runāt, jo tā tiek ar vien plašāk veikta Latvijas mežos. Meža sēšana ir meža atjaunošanas metode, kas sekmīgi lietojama nabadzīgos augšanas apstākļos, kur jaunos sējeņus neapdraud konkurējošie dažādu sugu lakstaugi.
Vienīgā suga kuru Latvijas mežos sēj ir priede
Latvijā visbiežāk mežus sēj mašinizēti reizē ar augsnes apstrādi
Kvalitatīvai darba izpildei vienā hektārā nepieciešams izsēt ap 0,2 kg tīru priedes sēklu.
- Sējot kokam sakņu sistēma attīstās dabiski, tā netiek deformēta, kā tas notiek, kokus stādot;
- sējvietā gandrīz vienmēr saglabājas vairāki sējeņi, starp tiem iestājas konkurences attiecības, un dabiskās izlases procesā izdzīvo vides apstākļiem piemērotākie indivīdi;
- meža sējumus mazāk apdraud priežu smecernieki;
- jaunaudžu vecumā sējumos zari stumbra lejasdaļā ir tievāki nekā stādījumos
- sēklu iegūšanas atkarība no sēklu ražas gadiem, bet to šobrīd risina sēklu uzglabāšanas iespējas noliktavās
- Salīdzinoši liels sēklu patēriņš. Viena hektāra atjaunošanai nepieciešami 0,2 kg tīru priežu sēklu;
- sējumos nepieciešama daudz rūpīgāka kopšana, jo tajos jaunos kociņus vairāk nekā stādījumos apdraud zemsedzes augi
- meža sējumi ir jutīgāki pret vēlajām pavasara salnām.
- sējumi jākopj 2–3 gadus ilgāk nekā stādījumi, tas palielina kopšanas izmaksas;
- sējumi aug un attīstās lēnāk nekā stādījumi, tie vēlāk sasniedz audzes ciršanas gatavību.
- sējumos jāveic sējvietas retināšana.
Mašinizēto meža sēšanu, piemēram, Latvijas valsts meži ražošanā ieviesa 2022. gadā.
Meža sēšanai piemērotākais meža tips ir sils, mētrājs un lāns.
Šobrīd tam ir skaidrs ekonomiskais pamatojums. Meža nozarē ir problēmas ar nodarbinātību, arī tehnoloģijas attīstās
Meža sēšanu veic tikai nabadzīgos augšanas apstākļos. Šādos apstākļos labus augšanas rezultātus var parādīt tikai sēta priede.
Latvian